ievērīgs
ievērīgs -ais; s. -a, -ā
ievērīgi apst.
1.Tāds, kas ātri ievēro, uztver, pamana.
PiemēriValda nav no sevišķi ievērīgajiem cilvēkiem, bet, ja viņas māsa trīs minūšu laikā trīs reizes pieminējusi aktieri Lūsi, skaisto Lūsi, tad tas ir mazliet... Biruta to jūt un apraujas..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriLiena ar savu aso uztveri un ievērīgo prātu pamazām, bet droši iedzīvojās strādnieku Rīgā..
Avoti: 3. sējums