Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ievēlēt
ievēlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu).
PiemēriCivillietas visās tiesās izskata tiesneši un tautas piesēdētāji, kas ievēlēti likumā noteiktajā kārtībā.
1.1.Vēlējot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
PiemēriDelegāti sāka izveidot kongresa vadošos orgānus - ievēlēt prezidiju, sekretariātu, redakcijas komisiju un mandātu komisiju.
2.novec. Ieteikt1.
Piemēri«Ko palīdz Brazīlijas auglība.., kad tagadējie apstākļi tur tādi, ka pat ienaidniekam nevar ievēlēt turpu doties.»
Avoti: 3. sējums