ieveidot
ieveidot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Iestrādāt (priekšmetā, materiālā).
PiemēriIeveidot dzintaru sudrabā.
1.1.Izveidot (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēlu, padziļinājumu, iedobumu). Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēls, padziļinājums, iedobums).
PiemēriElmārs iemanījās iztaisīt tik glītus priekšmetus, ieveidot tajos tādus ornamentus un zīmējumus, ka apkārtnes ļaudis tos ķertin izķēra..
1.2.pārn. Ietvert, attēlot (mākslas darbā).
Piemēri..[dzejniece] ieveido, izteic savas domas vārdos, rindās..
2.Veidojot panākt, ka (kas) iegūst (noteiktu formu, izskatu).
Piemēri..[no automobiļa] izkāpj vidēja auguma kalsns jauneklis, ģērbies pēc pilsētas pēdējās modes, ar ieveidotu platmali galvā.
2.1.Veidojot panākt, ka (piemēram, mati) iegūst noteiktu sakārtojumu. Veidojot panākt, ka matos rodas (parasti sprogas).
PiemēriIeveidot bārdu.
Avoti: 3. sējums