ievēdīt
ievēdīt parasti 3. pers., -ī, pag. -īja; intrans.
1.Ieplūst (parasti par vieglu gaisa strāvu, smaržu).
PiemēriIstabā ievēdīja dārza aromāts.
- Istabā ievēdīja dārza aromāts.
1.1.trans. Ar vieglu pūsmu ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriVējš ievēdīja telpā ziedu smaržu.
- Vējš ievēdīja telpā ziedu smaržu.
- pārn. Pārejas laiks no klaušu iekārtas uz lauku buržuāzijas tapšanu jaunas vēsmas bija ievēdījis arī rakstniecībā..
Avoti: 3. sējums