atribūts
atribūts -a, v.
1.filoz. Būtiska, nepieciešama (substances) īpašība.
PiemēriKustība ir matērijas atribūts.
- Kustība ir matērijas atribūts.
- Substancei jeb matērijai Spinoza atzina tikai divus atribūtus - izplatību un domāšanu.
2.Būtiska (priekšmeta vai parādības) pazīme, īpašība, neatņemama sastāvdaļa.
PiemēriKibernētisko mašīnu arvien biežāk min kā svarīgu bioloģiskā eksperimenta un ārstnieciskās prakses atribūtu.
- Kibernētisko mašīnu arvien biežāk min kā svarīgu bioloģiskā eksperimenta un ārstnieciskās prakses atribūtu.
- Interesanta bija jāšanas trase [Budapeštā] ar nacionālajiem atribūtiem - vārtiņiem.. ornamentiem.
Avoti: 1. sējums