Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stopalus
stopalus -us, v.; parasti vsk.; novec.
Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
PiemēriKlidziņā stopalus vairs nebij modē. No Liperta brūža gan ņēma muciņām, bet krodzinieki paši nopildīja un pārdeva pudelēs.
Avoti: 7-2. sējums