gulgt
gulgt parasti 3. pers., guldz, pag. guldza; intrans.
1.Guldzēt1.
PiemēriValija stāvēja pie pašas kraujas, kas lejā izbeidzās ar strauju kritumu. Ūdens, dobji gulgdams, veidoja iedobtus atvarus..
- Valija stāvēja pie pašas kraujas, kas lejā izbeidzās ar strauju kritumu. Ūdens, dobji gulgdams, veidoja iedobtus atvarus..
- Gar kuģa sāniem klusi guldza ūdens, jūra bija mierīga kā dīķis.
- ..alus no pudeles guldza glāzei pāri.
1.1.reti. Ar pārtraukumiem, mainīgā skaļumā šalkt (par vēju).
PiemēriMeža ieskautajā laukumā virpuļodams guldza Vējš.
- Meža ieskautajā laukumā virpuļodams guldza Vējš.
2.Guldzēt2.
Avoti: 3. sējums