gulgt
gulgt parasti 3. pers., guldz, pag. guldza; intrans.
1.Guldzēt1.
PiemēriValija stāvēja pie pašas kraujas, kas lejā izbeidzās ar strauju kritumu. Ūdens, dobji gulgdams, veidoja iedobtus atvarus..
1.1.reti. Ar pārtraukumiem, mainīgā skaļumā šalkt (par vēju).
PiemēriMeža ieskautajā laukumā virpuļodams guldza Vējš.
2.Guldzēt2.
Avoti: 3. sējums