izkaltēt
izkaltēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Kaltējot panākt, ka (piemēram, augs, koksne, koka priekšmets) kļūst ļoti sauss.
PiemēriIzkaltēt augus herbārijam.
- Izkaltēt augus herbārijam.
- Izkaltēt tabaku.
- Izkaltēt dēļus.
- Labi izkaltēti, sausi un tīri graudi no kolhoza kaltes plūst uz graudu apcirkņiem klētīs.
- Nopļauts bija viss, vēl atlika pēdējo izkaltēt un samest kaudzē.
- Pļava pilna izkaltēta siena gubām.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, augs, koksne) kļūst ļoti sauss.
PiemēriVējš izkaltē sienu.
- Vējš izkaltē sienu.
- Saules izkaltēti ceļi.
- ..saule un vējš bija izkaltējuši salijušos, saveldrētos [labības] stiebrus..
- Šīs vasaras ilgais sausums.. tā izkaltējis mežus un būves, ka vismazākā neuzmanīšanās ar uguni var izraisīt lielas - briesmas un postu.
- pārn. ..Kas nāves zāles manās krūtīs lēja Un pekles versmē jūtas izkaltēja..
1.2.Izžāvēt (piemēram, slapjas drēbes).
PiemēriKur es savas villainītes svešumā izkaltēšu.
- Kur es savas villainītes svešumā izkaltēšu.
- ..kāds paslapjš putnelis, Kas strautam pāri peldējis, Uz zara uztupis, Tur spārnus izkaltēja.
2.parasti 3. pers.; reti Būt par cēloni tam, ka ļoti novājē.
Piemēri..ilgā slimība to pilnīgi izkaltējusi un padarījusi vecāku: pleci kļuvuši asāki, uzvalks lielāks, it kā bijis citam cilvēkam šūdināts..
- ..ilgā slimība to pilnīgi izkaltējusi un padarījusi vecāku: pleci kļuvuši asāki, uzvalks lielāks, it kā bijis citam cilvēkam šūdināts..
Avoti: 3. sējums