briesmonis
briesmonis -ņa, v.
1.Fantastiska, briesmīga, neparasta izskata un lieluma būtne.
PiemēriTautas teiku iztēlē vilkacis ir briesmonis, kas dzīvo cilvēku vidū un dienas laikā ir cilvēka izskatā, bet naktīs pārvēršas.. briesmonī un pastrādā visādus drausmīgus, noziedzīgus darbus..
- Tautas teiku iztēlē vilkacis ir briesmonis, kas dzīvo cilvēku vidū un dienas laikā ir cilvēka izskatā, bet naktīs pārvēršas.. briesmonī un pastrādā visādus drausmīgus, noziedzīgus darbus..
- Tā [pilskalna] nogāzēs.. mita dažādi zvēri, bet visnejaukākais no tiem bija.. zirgam līdzīgs divgalvains briesmonis. Pats es.. briesmoņus nebiju redzējis, bet mātes ar tiem baidīja bērnus.
2.Tas, kas izraisa, iedveš bailes, šausmas? tas, kas izskatās briesmīgs.
PiemēriPiepeši nezvērs ar grūdieniem sāka tuvoties šonerim... milzīgi, meža kokiem līdzīgi taustekļi uzvijās gaisā un sagrāba kuģi. Briesmonis sāka rāpties uz klāja.
- Piepeši nezvērs ar grūdieniem sāka tuvoties šonerim... milzīgi, meža kokiem līdzīgi taustekļi uzvijās gaisā un sagrāba kuģi. Briesmonis sāka rāpties uz klāja.
- «Nemaz neglūni,» puisis norūca un pakratīja sunim ar pirkstu. «..redzēti ne tādi briesmoņi vien!»
3.Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu. Necilvēks.
Piemēri«Viņu nosita. Piesita, pienagloja pie sienas... Briesmoņi, briesmoņi!»
- «Viņu nosita. Piesita, pienagloja pie sienas... Briesmoņi, briesmoņi!»
- Iztaisījuši mani par pēdējo briesmoni: neesot devis laivu [glābšanas darbiem], noziedzies pret sabiedrību.
Avoti: 2. sējums