izcilnieks
izcilnieks -a, v.
izcilniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kam ir izcilas sekmes, panākumi.
PiemēriStarp depo izcilniekiem pašlaik ir šīs kolonnas mašīnists..
1.1.pareti Izcili labs īpatnis, eksemplārs (parasti augs).
Piemēri..izcilie koki ir samērā reti atrodami, dažreiz jānostaigā visa diena, kamēr izdodas atrast piemērotu izcilnieku.
Avoti: 3. sējums