izcilnieks
izcilnieks -a, v.
izcilniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kam ir izcilas sekmes, panākumi.
PiemēriStarp depo izcilniekiem pašlaik ir šīs kolonnas mašīnists..
- Starp depo izcilniekiem pašlaik ir šīs kolonnas mašīnists..
- Liekas, nav nekas vienkāršāk kā pastāstīt lasītājiem par cilvēku, kurš darbā izpelnījies tikai uzslavas,.. kura vārds ne vienu reizi vien bijis ierakstīts darba iaicilnieku goda plāksnē.
- Latviešu rakstnieki devuši bagātas ražas, un rakstniecības izcilnieku, pirmrindnieku plāksnēs neizdzēšamiem burtiem iekaļami daudzi vārdi..
1.1.pareti Izcili labs īpatnis, eksemplārs (parasti augs).
Piemēri..izcilie koki ir samērā reti atrodami, dažreiz jānostaigā visa diena, kamēr izdodas atrast piemērotu izcilnieku.
- ..izcilie koki ir samērā reti atrodami, dažreiz jānostaigā visa diena, kamēr izdodas atrast piemērotu izcilnieku.
Avoti: 3. sējums