Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ormanis
ormanis -ņa, v.
Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos.
PiemēriOrmaņa rati.
  • Ormaņa rati.
  • Braukt ar ormani.
  • Strādāt par ormani.
  • Viņa [gleznotāja] uzmanību saistīja katra izteiksmīga seja, kas pagadījās ceļā. Pusstundu no vietas viņš varēja nostāvēt uz ietves un.. vērot dīkos ormaņus, kas, braucējus gaidīdami, snauda uz bukām.
  • ..aizrikšoja ormaņa divjūgs..
  • Griniņš pārskatīja krastmalu. Ormaņu nekur nejuta.
  • sal. «Strīdas kā ormaņi! Kas tā par būšanu! Būtu labāk turējuši mutes...»
  • Vienīgais ielu pasažieru transporta veids Rīgā līdz pagājušā gadsimta 70. gadu vidum bija vieglie ormaņi.
  • Viņpus pārbrauktuves ceļš bij pilns, brauca Klidziņas smagie un vieglie ormaņi un nedēļas tirdzinieki..
Stabili vārdu savienojumiSmagais ormanis. Vieglais ormanis.
Avoti: 6-1. sējums