atbrist
atbrist -brienu, -brien, -brien, pag. -bridu; intrans.
1.Brienot atkļūt šurp. imperf. Brist šurp. Brienot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriAtbrist pa seklo straumi līdz krastam.
2.Brienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). imperf. Brist nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriZēns atbrida tālāk no akmeņainā sēkļa.
Avoti: 1. sējums