dobe
dobe -es, dsk. ģen. -bju, s.
1.Augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts) dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām.
PiemēriŠaura dobe.
- Šaura dobe.
- Plata dobe.
- Apaļa dobe.
- Sakņu dobe.
- Zemeņu dobe.
- Tulpju dobe.
- Uzrakt dobes.
- Iesēt gurķus dobē.
- Pārstādīt puķes dobē.
- Zaļā maura vidū un starp celiņiem.. dobēs ziedēs neskaitāmas puķes.
- Vēsas ūdens strūklas mirdzēdamas lija akmens renēs un pa līčloču vagām starp zemesriekstu, tomātu un gurķu dobēm aizplūda tālāk.
2.Bedre1.
PiemēriIzracis mežā dobi, dziļu jo dziļu, un pārklājis to ar žagariem..
- Izracis mežā dobi, dziļu jo dziļu, un pārklājis to ar žagariem..
- Dobes, kur agrāk cūkas vārtījās dubļos līdz rudenim, rupju granti aizbērtas..
- ..straume grieza melnus virpuļus, tur vajadzēja būt dobēm.
2.1.Iedobums, pasekls padziļinājums (kāda priekšmeta virsmā).
PiemēriMārtiņš pats tikai ar piespiešanos iztrausies no sienā iesildītās dobes..
- Mārtiņš pats tikai ar piespiešanos iztrausies no sienā iesildītās dobes..
- Dispečers Akmeņkalns pieceļas no krēsla,.. Paskatās uz šauro kušetīti, kurā daudzu augumu smagums iespiedis dziļu dobi.
3.apv. Izrakts kaps.
PiemēriDobi aizmetuši, viņi sakasīja sīkus zarus, sabrūnējušas lapas un tos pārkaisīja svaigajai kapa kopai.
- Dobi aizmetuši, viņi sakasīja sīkus zarus, sabrūnējušas lapas un tos pārkaisīja svaigajai kapa kopai.
- Nonākuši pie dobes, nesēji nolika zārku.
Avoti: 2. sējums