aizrunātājs
aizrunātājs -a, v.
aizrunātāja -as, s.; sar.
Cilvēks, kas aizrunā (par kādu). Aizstāvis.
PiemēriNabags: Dodiet jau nu ar' puikam [svārkus], lai paskatās un pamēģina arī sacensties. Lipsts: Vai tu redz, kāds aizrunātājs atradies!
Avoti: 1. sējums