krodzinieks
krodzinieks -a, v.
krodziniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; vēst.
1.Kroga īpašnieks vai nomnieks, kas arī apkalpo viesus.
PiemēriKrogā aiz letes resns, bārdains krodzinieks, smaidošs, apsarkušām acīm, lej vienā liešanā..
1.1.sar. Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskos dzērienus.
PiemēriPalikt dzertuvē un neko netērēt - to varēja iztulkot kā nepieklājību pret krodzinieku..
2.s. Kroga īpašnieka sieva.
PiemēriKrodzinieks viens netika ar cilvēku biezumu galā, tagad vakaros viņam talkā nāca arī sieva... pils cēlāji.. apgalvoja, ka tādās reizēs alus vai brandvīna glāzei pavisam cits gardums. «Tad es jums atnesīšu vēl vienu mēru,» krodziniece pēc tādas uzslavas šķelmīgi noteica..
Avoti: 4. sējums