krokains
krokains -ais; s. -a, -ā
krokaini apst.
1.Tāds, kam ir krokas (1). Tāds, kas ir sakārtots krokās (1).
PiemēriKrokains aizkars.
- Krokains aizkars.
- ..jūra pārklājās ar plānu, gludu ledu, kas tikai pie krasta sēkļiem, kur vēl nesen virmodami sitās viļņi, bija krokains un grumbuļains.
- Ap tikko no irdnes izlīdušajām krokainajām rabarberu lapām.. kūp atsilstošās zemes biezie garaiņi.
- Tas bija bārdains ļihačs krokainā bezapkakles mētelī..
2.Grumbains1.
PiemēriViņa seja, krokaina un rūpju izvagota, atkal likās cieta.
- Viņa seja, krokaina un rūpju izvagota, atkal likās cieta.
3.Tāds, kur ir krokas (3).
PiemēriNo Orskas es braucu kādus simt kilometrus ar autobāzes gaziku pa krokainu, maz apdzīvotu stepi.
- No Orskas es braucu kādus simt kilometrus ar autobāzes gaziku pa krokainu, maz apdzīvotu stepi.
Avoti: 4. sējums