Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
krokains
krokains -ais; s. -a, -ā
krokaini apst.
1.Tāds, kam ir krokas (1). Tāds, kas ir sakārtots krokās (1).
PiemēriKrokains aizkars.
2.Grumbains1.
PiemēriViņa seja, krokaina un rūpju izvagota, atkal likās cieta.
3.Tāds, kur ir krokas (3).
PiemēriNo Orskas es braucu kādus simt kilometrus ar autobāzes gaziku pa krokainu, maz apdzīvotu stepi.
Avoti: 4. sējums