Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kriviči
kriviči -u, v.
krivičs -a, v.
krivičiete -es, dsk. ģen. -šu, s.; vēst.
1.dsk., v. Austrumslāvu cilšu grupa (no 6. gadsimta līdz 9. gadsimtam) Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
2.arī vsk. Šīs cilšu grupas piederīgais.
Avoti: 4. sējums