kriukšķēt
kriukšķēt parasti 3. pers., kriukšķ, pag. kriukšķēja
kriukšēt parasti 3. pers., kriukš, pag. kriukšēja; intrans.; retāk
Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriZobos kriukšķ karamele.
Avoti: 4. sējums