blēņas
blēņas -u, s.; tikai dsk.
1.Sīki (parasti bērnu) pārkāpumi, nedarbi.
PiemēriBērni dara blēņas.
1.1.Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
PiemēriSevišķi Raibaļa uz blēņām bij.. Viņa atrada lielāku kāršu starpu un ielīda pļavā vai labībā.
2.Nenozīmīgs apstāklis Nieki.
Piemēri«..suņiem un dzinējiem [jārīko medības], kā tad, baronlielskungs. Bet tagad dziļš sniegs - kupenas līdz kaklam...» - «Ah, blēņas, kupenas! Un kaut viņas ar būtu līdz jumtu galiem ...»
2.1.Nelietderīgi, nevērtīgi priekšmeti.
PiemēriUn, ko nopelna, viss tāpat aiziet par blēņām. Miķeļa tirgū gredzenu par piecpadsmit kapeikām, uz ziemas svētkiem krelles par divdesmit - kur tie kapitāli tā lai iekrājas!
2.2.Izdomājums Aplamības.
PiemēriTīrās blēņas.
2.3.Nenopietna rīcība, darbība.
PiemēriBet ne tikai ar blēņām nodarbojas ciema jaunieši, bieži tie runāja arī nopietnas lietas.
Avoti: 2. sējums