kancele
kancele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Paaugstinājums sprediķošanai baznīcā.
PiemēriSprediķot no kanceles.
- Sprediķot no kanceles.
- Mācītājs nolieca galvu uz kanceles īsai, klusai lūgšanai un svinīgi kāpa lejā pa trepītēm.
- Priekšējā solā netālu no kanceles sēdēja visa barona fon Vardena ģimene..
- Egles [ārsta] vieta bija vidusjomā, no tās varēja redzēt kanceli, kuru greznoja kokā griezti, pavisam cilvēcīgi apustuļu tēli.
Stabili vārdu savienojumiKāpt kancelē (arī tribīnē).
- Kāpt kancelē (arī tribīnē) idioma — sar. Uzstāties ar runu, izteikties (par ko).
- Sviest (arī mest) pār kanceli idioma — novec. Paziņot no kanceles par kāda pāra saderināšanos.
Avoti: 4. sējums