piebīdīt
piebīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Piemēri«Ēd taču, meitiņ,» viņa piebīdīja sēņu šķīvi Maigai tuvāk..
- «Ēd taču, meitiņ,» viņa piebīdīja sēņu šķīvi Maigai tuvāk..
- Piebīdījis Vasariņam krēslu, priekšnieks nolika lapu viņam priekšā.
- Šujmašīna tika piebīdīta pie loga un apklāta ar.. sedziņu.
1.1.Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPiebīdīt meiteni pie durvīm.
- Piebīdīt meiteni pie durvīm.
- pārn. «Mūsu dzīve ar savām lielajām rūpēm ar laiku apdzēš visu to, kas iekšā vienam gruzd pret otru, un piebīda mūs tuvāk, pavisam cieši kopā, plecu pie pleca.»
Avoti: 6-2. sējums