snaudulis
snaudulis -ļa, v.
snaudule -es, dsk. ģen. -ļu, s.; sar.
1.Cilvēks, kam nāk snauda. Cilvēks, kas bieži snauž. Miegains cilvēks.
PiemēriMežulis [audzēknis] piezīmi nebija pelnījis vairāk kā tie snauduļi no pēdējiem soliem.
- Mežulis [audzēknis] piezīmi nebija pelnījis vairāk kā tie snauduļi no pēdējiem soliem.
- «Ko?» snaudulis ieņurdējās. «Kas ir?»
- Kas kait tautu snaudulei nesēdēt kamanās?
- pārn. Pededze - īsta snaudule - gulēja zem ledus nekustēdamās.
2.Neizdarīgs, neaktīvs cilvēks. Cilvēks, kam trūkst iniciatīvas.
PiemēriPavisam neapmierinoši strādā mūsu apgādnieki. Pat jūlijā un augusta nesaņēmām svaigus dārzeņus. Snauduļi jāsauc pie kārtības.
- Pavisam neapmierinoši strādā mūsu apgādnieki. Pat jūlijā un augusta nesaņēmām svaigus dārzeņus. Snauduļi jāsauc pie kārtības.
Avoti: 7-2. sējums