snaudulis
snaudulis -ļa, v.
snaudule -es, dsk. ģen. -ļu, s.; sar.
1.Cilvēks, kam nāk snauda. Cilvēks, kas bieži snauž. Miegains cilvēks.
PiemēriMežulis [audzēknis] piezīmi nebija pelnījis vairāk kā tie snauduļi no pēdējiem soliem.
2.Neizdarīgs, neaktīvs cilvēks. Cilvēks, kam trūkst iniciatīvas.
PiemēriPavisam neapmierinoši strādā mūsu apgādnieki. Pat jūlijā un augusta nesaņēmām svaigus dārzeņus. Snauduļi jāsauc pie kārtības.
Avoti: 7-2. sējums