snauda
snauda -as, s.
snauds retāk, -a, v.
1.Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs. Pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
PiemēriLaisties snaudā.
1.1.pārn. Miers, klusums (piemēram, apkārtnē, dabā).
PiemēriValmiera trūkās no vasarīgās snaudas, jo pa visiem lielceļiem plūda iekšā laucinieku pajūgi, kas ieveda skolēnus.
Avoti: 7-2. sējums