Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
snaikstīties
snaikstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Vairākkārt stiepties, sniegties, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
Piemēri..vecākie mežinieki.. tā vien snaikstījās, galvas uz stacijas pusi grozīdami, vai kaut kur starp priedēm neatspīdēs Lisijas zaļi dzeltenais lakats.
1.1.Vairākkārt tikt stieptam, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu (piemēram, par roku, kaklu).
PiemēriKamēr viena roka turas pie laivas malas, otra snaikstās ap meldriem.
Avoti: 7-2. sējums