smurgulis
smurgulis -ļa, v.
smurgule -es, dsk. ģen. -ļu, s.; sar.; niev.
1.Pusaudzis. Arī ļoti jauns cilvēks.
Piemēri..klasē divi vai trīs zēni pastāvīgi skaitījās viņā iemīlējušies (kaut arī par tādiem smurguļiem un zīdaiņiem viņa nedeva ne pieci!).
- ..klasē divi vai trīs zēni pastāvīgi skaitījās viņā iemīlējušies (kaut arī par tādiem smurguļiem un zīdaiņiem viņa nedeva ne pieci!).
- «Es esmu kameras vecākais,» Minglers saslējās. «Jūs, tādi smurguļi, vēl staigājāt slapjiem deguniem, kad es jau sēdēju [cietumā].»
2.Netīrīgs cilvēks. Arī nevīža.
PiemēriUn mašīna Robim [šoferim] iet kā puķe - ziema vai vasara. Nav vis kā dažam smurgulim, kas nezin, vai galā aizbrauks, vai kūkos grāvmalā.
- Un mašīna Robim [šoferim] iet kā puķe - ziema vai vasara. Nav vis kā dažam smurgulim, kas nezin, vai galā aizbrauks, vai kūkos grāvmalā.
Avoti: 7-2. sējums