snāt
snāt snāju, snāj, snāj, pag. snāju; intrans.; sar.
Steidzīgi iet, nākt.
PiemēriNo šīs vietas līdz mājai atlika ko snāt minūtes desmit.
- No šīs vietas līdz mājai atlika ko snāt minūtes desmit.
- ..Zupurienē no paša rīta snāj pāri pagalmam uz sarkano māju pie mums.
- «..Sīlēns [saimnieks] arī par velti ik svētdienas šurp nesnāj - saimniecību sakās pārraugot, bet saimniecē raugās.»
Avoti: 7-2. sējums