pazīt
pazīt pazīstu, pazīsti, pazīst, pag. pazinu; trans.
1.Būt tādam, kam (ar kādu) ir samērā cieša, arī biedriska saskare.
PiemēriPazīt kolēģa ģimeni.
- Pazīt kolēģa ģimeni.
- Pazīt mākslinieku personiski.
- «Dzīvoju te jau divpadsmit gadu. Es te visus pazīstu, un visi pazīst arī mani.»
- Bundžiņu te visi pazina, māja tam, sveicināja.
- Viņi pazina viens otru jau diezgan ilgi, bet Salums tik vien atļāvās kā aiziet kopā uz teātri, kino vai koncertu.
2.Uztvert (ko) kā tāpatīgu, uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu u. tml. un iegaumētu (par cilvēkiem).
PiemēriPazīt draugu pēc balss.
- Pazīt draugu pēc balss.
- Pazīt pretimnācējā darbabiedru.
- Sieviete mazu brīdi atrodas pret mani profilā, bet šā brīža pietiek, lai es viņu pazītu... tā ir Maija Spēlmane.
- No laukās pieres Indriķis to tūliņ pazina - tas bija Saulaines fermas piena vedēja zirgs.
- ..Gārša.. no plaukta izvilka biezu grāmatu oranžā iesējumā. «Tā ir 1937. gadā izdotā Puškina «Izlase»,» Egle pazina.
- Vai tur nerūca mašīna? Strautmanis! Mehāniķa gazika motora troksni Platums pazina nekļūdīgi.
- pārn. ..Satieku es savas neprātīgās ilgas, Taču mani - manas ilgas nepazīst.
2.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriViņš mūs pazina un nerēja, bet piecēlies luncināja asti un nāca mums līdzi iekšā.
- Viņš mūs pazina un nerēja, bet piecēlies luncināja asti un nāca mums līdzi iekšā.
- Baloži savus barotājus pazīst, bez bailēm ēd no plaukstas.
- ..govis, saimnieces soļus pazinušas, iemavās..
2.2.Prast noteikt, atšķirt (ko), izmantojot savas zināšanas, pieredzi.
PiemēriPazīt daudzus ārstniecības augus.
- Pazīt daudzus ārstniecības augus.
- Pazīt putnu balsis.
- Pazīt tēva rokrakstu.
- Pazīt mūzikas instrumentu skanējumu.
- Pazīt burtus.
- Pazīt ciparus.
- «Un kur jūs, Ūkas tev, iemācījāties putnus pazīt?» jautāja Dobele. - «Mežā, kur citur.»
- Ikvienam sēņotājam jāprot atšķirt indīgās un ēdamās sēnes, jāpazīst katra beka, bērzlape un mušmire tikpat labi, kā pazīstam savā dārzā bietes, burkānus, tomātus un citus augus.
- Didzis pazina šo vietu. Te netālu viņš reiz bija strādājis.
3.Pārzināt, izprast (ko), būt ar pieredzi (par ko).
PiemēriPazīt vietējos apstākļus.
- Pazīt vietējos apstākļus.
- Pazīt savas tautas vēsturi.
- Pazīt rakstnieka daiļradi.
- Pazīt automobiļa motoru.
- Jau zēna gados, strādādams par kuģa puiku uz buriniekiem, viņš bija apbraukājis neskaitāmas ostas, šķērsojis jūras un okeānus un jūrnieku dzīvi pazina..
- Jelgavu pazina labi, bet Rīgā tikai pāris reižu mūža bijis.
- Pulksteni Dorīte vēl nepazīst, bet to viņa zina, ka vienpadsmit ir tad, kad mazais rādītājs ir «gandrīz pašā augšā».
Stabili vārdu savienojumiPazīt pulksteni.
- Pazīt pulksteni — Prast nolasīt pulksteņa rādījumus.
3.1.Būt iepazinušām (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.).
PiemēriValdis pazina Modri ļoti labi.. Izpalīdzīgs, taisnīgs, vienīgi mazliet ass, iecirtīgs, ja vajadzēja aizstāvēt savu jārliecību, savus uzskatus.
- Valdis pazina Modri ļoti labi.. Izpalīdzīgs, taisnīgs, vienīgi mazliet ass, iecirtīgs, ja vajadzēja aizstāvēt savu jārliecību, savus uzskatus.
- Arī Āboliņš labi pazīst sava dzimtā pagasta ļaudis, zina, kuram var uzticēties tūdaļ.., kurš jāiedrošina.., no kuriem jāvairās..
- «..savu veco [vīru] es pazinu - lēni viņš skaitās, bet, kad saskaitās, nenāc ne tuvu.»
Stabili vārdu savienojumiPazīt kā raibu suni.
- Pazīt kā raibu suni idioma — Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
3.2.Zināt un prast izmantot.
PiemēriKaukāza tautas kefīru pazinušas jau sirmā senatnē.
- Kaukāza tautas kefīru pazinušas jau sirmā senatnē.
- Dzelzs kausēšana Indijā bija pazīstama jau 13. gadsimtā pirms mūsu ēras.
- Ēģiptē pazina daudzas ģeometrijas teorēmas..
3.3.Būt tādam, kas ir izjutis (psihisku vai fizioloģisku stāvokli) un iegaumējis (to).
PiemēriPazīt skumjas.
- Pazīt skumjas.
- Pazīt ilgas.
- Pazīt kaunu.
- Pazīt laimi.
- Pazīt līdzcietību pret citiem.
- Pazīt nespēku.
- «Tavi vārdi pierāda, ko es jau zinu: ka tu vēl neesi mīlējis,» viņa runāja. «Tu vēl īstas mīlestības nepazīsti.»
- «Vai sāpes un šaubas pazīsti tu? Vai redzējis esi tu trūkumu?»
- ..mazie [bērni] aug veselīgi, ņipri, nepazīst ne klepu, ne iesnas.
3.4.Būt iepazinušām (kādu stāvokli, situāciju).
PiemēriPazīt nabadzību un postu.
- Pazīt nabadzību un postu.
- Pazīt badu.
- Kopš agras bērnības viņš pazina tikai darbu un trūkumu.
- ..tik daudzus gadus te strādājuši un pūlējušies, miera nepazinuši..
- pārn. Bet tā atkal ir Daugava, kas tur ārā trokšņo, pat nakts melnumā nepazīdama atpūtas.
Stabili vārdu savienojumiPazīt kā savu kabatu. Pazīt kā savus piecus pirkstus.
- Pazīt kā savu kabatu — sar. Ļoti labi pazīt (parasti vietu, vidi).
- Pazīt kā savus piecus pirkstus — sar. Ļoti labi pazīt.
Avoti: 6-1. sējums