pazīties
pazīties pazīstos, pazīsties, pazīstas, pag. pazinos; refl.
1.Pazīt1 vienam otru, citam citu. Būt, pazīstamam (ar kādu).
PiemēriViņi šeit, Sīrijā, pazinās jau vairākus gadus un jutās draugi..
- Viņi šeit, Sīrijā, pazinās jau vairākus gadus un jutās draugi..
- Alders ar Egli pazinās jau gadus divdesmit.
- Jau gadiem ilgi esmu pazinies, draudzīgi apmijies uzskatiem un spriedumiem, arī sīvi ķildojies ar Uldi..
2.novec. Pazīt2 vienam otru, citam citu.
PiemēriBērinieku pulkā tagad reiz ieraudzīju seju, kuru šodien ar visu gribu nebiju redzējis - tas bija Matvejs. Mēs tūliņ pazināmies.
- Bērinieku pulkā tagad reiz ieraudzīju seju, kuru šodien ar visu gribu nebiju redzējis - tas bija Matvejs. Mēs tūliņ pazināmies.
- Viņas satikās pavisam nejauši. Viena apstājās, otra atskatījās - un pazinās. Gadi bija šķīruši viņas no jaunības līdz tālam pusmūžam..
Avoti: 6-1. sējums