pazīt
pazīt pazīstu, pazīsti, pazīst, pag. pazinu; trans.
1.Būt tādam, kam (ar kādu) ir samērā cieša, arī biedriska saskare.
PiemēriPazīt kolēģa ģimeni.
2.Uztvert (ko) kā tāpatīgu, uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu u. tml. un iegaumētu (par cilvēkiem).
PiemēriPazīt draugu pēc balss.
2.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriViņš mūs pazina un nerēja, bet piecēlies luncināja asti un nāca mums līdzi iekšā.
2.2.Prast noteikt, atšķirt (ko), izmantojot savas zināšanas, pieredzi.
PiemēriPazīt daudzus ārstniecības augus.
3.Pārzināt, izprast (ko), būt ar pieredzi (par ko).
PiemēriPazīt vietējos apstākļus.
Stabili vārdu savienojumiPazīt pulksteni.
3.1.Būt iepazinušām (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.).
PiemēriValdis pazina Modri ļoti labi.. Izpalīdzīgs, taisnīgs, vienīgi mazliet ass, iecirtīgs, ja vajadzēja aizstāvēt savu jārliecību, savus uzskatus.
Stabili vārdu savienojumiPazīt kā raibu suni.
3.2.Zināt un prast izmantot.
PiemēriKaukāza tautas kefīru pazinušas jau sirmā senatnē.
3.3.Būt tādam, kas ir izjutis (psihisku vai fizioloģisku stāvokli) un iegaumējis (to).
PiemēriPazīt skumjas.
3.4.Būt iepazinušām (kādu stāvokli, situāciju).
PiemēriPazīt nabadzību un postu.
Stabili vārdu savienojumiPazīt kā savu kabatu. Pazīt kā savus piecus pirkstus.
Avoti: 6-1. sējums