Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
savrupnieks
savrupnieks -a, v.
savrupniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar citiem cilvēkiem).
PiemēriIzcilus māksliniekus tai [komersanta sievai] tomēr neizdevās sapulcināt; daži no tiem, savrupnieki, vispār neklaiņāja ap mietpilsonisko bagāto namu kafijas galdiem..
Avoti: 7-1. sējums