savrupnieks
savrupnieks -a, v.
savrupniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar citiem cilvēkiem).
PiemēriIzcilus māksliniekus tai [komersanta sievai] tomēr neizdevās sapulcināt; daži no tiem, savrupnieki, vispār neklaiņāja ap mietpilsonisko bagāto namu kafijas galdiem..
- Izcilus māksliniekus tai [komersanta sievai] tomēr neizdevās sapulcināt; daži no tiem, savrupnieki, vispār neklaiņāja ap mietpilsonisko bagāto namu kafijas galdiem..
- Šaubu un nesamierinātības asni Jura Bartkeviča Hamletā jau ir dzīti. Jūtīgums un prasība pēc kārtīguma dara viņu par savrupnieku.
- Roku zem zoda paslējis, [Kārļa] Sebra Dzimis vīzīgi smīnēja, ieņēmis savrupnieka pozīciju, un vēroja visu šo rosīgo Upīša mietpilsoņu kompāniju.
- pārn. Pa labi no bērza plats lazdu krūms. Mežs pilns daždažādiem daudz lielākiem riekstu nesējiem, bet šim savrupniekam īpašs uzdevums.
Avoti: 7-1. sējums