uzdzīt
uzdzīt -dzenu, -dzen, -dzen, pag. -dzinu; trans.
1.Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās uz kādas vietas.
PiemēriUzdzīt ganāmpulku kalnā.
1.1.Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pietuvojas (kādam).
PiemēriMedībās ar dzinējiem staltradžus bieži vien nevar uzdzīt medniekam, tie paliek mastā vai aiziet atpakaļ pretī dzinējiem.
1.2.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka izraisās, tiek izraisīts (parasti nevēlams psihisks, fizioloģisks stāvoklis, piemēram, dusmas, drebuļi).
PiemēriDoma par Jorenu.. uzdzen nebeidzamas ilgas kā rietenis mākoņus.
2.Stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt uz kādas vietas.
PiemēriUzdzīt ķerru kalnā līdz žogam.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par parādībām dabā. Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
PiemēriDarbs tikai vējam uzdzīt no jūras lietus mākoņus, kad tie jau nolīst pār piekrasti..
2.2.Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
Piemēri..vējš uzdzen asu smaku. Iepretim autobusu stacijai ieliņas līkumā kaut kādu mehānisko darbnīcu cehs.
3.Ar sitienu, spēcīgu spiedienu uzvirzīt virsū, (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriLai palielinātu [ķīļa] kāta izturīgumu, tam augšējā galā uzdzen metāla gredzenu.
4.novec. Panākt, būt par cēloni, ka palielinās (piemēram, ienākumi), uzlabojas (piemēram, materiālais stāvoklis).
Piemēri..ja naudu.. mūsu laikos grib uzdzīt, tad ir jāpieliek visa enerģija.
5.sar. Kāpināt, palielināt (ātrumu, spiedienu, karstumu u. tml.).
PiemēriVasarā, kad māls jau bija pieblietējies, zēni pāri pauguram nosprauda savu velotrasi. Uzdzen ātrumu, uzlido gaisā, un - kurš tālāk aizlēks.
Stabili vārdu savienojumiUzdzīt svaru.
Avoti: 8. sējums