Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzdzīt
uzdzīt -dzenu, -dzen, -dzen, pag. -dzinu; trans.
1.Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās uz kādas vietas.
PiemēriUzdzīt ganāmpulku kalnā.
  • Uzdzīt ganāmpulku kalnā.
  • pārn. Šķita, ka svēts sašutums viņu uzdzinis tribīnē.
1.1.Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pietuvojas (kādam).
PiemēriMedībās ar dzinējiem staltradžus bieži vien nevar uzdzīt medniekam, tie paliek mastā vai aiziet atpakaļ pretī dzinējiem.
  • Medībās ar dzinējiem staltradžus bieži vien nevar uzdzīt medniekam, tie paliek mastā vai aiziet atpakaļ pretī dzinējiem.
1.2.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka izraisās, tiek izraisīts (parasti nevēlams psihisks, fizioloģisks stāvoklis, piemēram, dusmas, drebuļi).
PiemēriDoma par Jorenu.. uzdzen nebeidzamas ilgas kā rietenis mākoņus.
  • Doma par Jorenu.. uzdzen nebeidzamas ilgas kā rietenis mākoņus.
  • Viņš uzsmaidīja dīvainu, nesaprotamu smaidiņu, kas uzdzen šermuļus.
  • Zobus klabināt piespieda un zosādu uzdzina ne jau aukstums, bet gan vientulība un savādas, neizprotamas bailes.
  • Jūrmalas gaiss pirmajā dienā uzdzen miegu... es cieši aizmigu un nogulēju līdz vakaram.
2.Stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt uz kādas vietas.
PiemēriUzdzīt ķerru kalnā līdz žogam.
  • Uzdzīt ķerru kalnā līdz žogam.
  • Viņš saņēma visus spēkus un šoreiz uzdzina rateļus pret stāvo nogāzi bez mātes vai Barkānietes palīdzības..
  • ..Rūdis rāmi locījās šūpolēs, un, kad Zenta viena pati mēģināja tās uzdzīt debesīs, viņš apstājās..
2.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā. Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
PiemēriDarbs tikai vējam uzdzīt no jūras lietus mākoņus, kad tie jau nolīst pār piekrasti..
  • Darbs tikai vējam uzdzīt no jūras lietus mākoņus, kad tie jau nolīst pār piekrasti..
2.2.Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
Piemēri..vējš uzdzen asu smaku. Iepretim autobusu stacijai ieliņas līkumā kaut kādu mehānisko darbnīcu cehs.
  • ..vējš uzdzen asu smaku. Iepretim autobusu stacijai ieliņas līkumā kaut kādu mehānisko darbnīcu cehs.
3.Ar sitienu, spēcīgu spiedienu uzvirzīt virsū, (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriLai palielinātu [ķīļa] kāta izturīgumu, tam augšējā galā uzdzen metāla gredzenu.
  • Lai palielinātu [ķīļa] kāta izturīgumu, tam augšējā galā uzdzen metāla gredzenu.
  • Izžuvušā kāta tievgalis rūpīgi jāpielaiko [dakšas] ietvaram un tikai tad tam jāuzdzen dakša.
  • Liepiņu tēvs.. elpo pasmagi.. Taču bez darba viņš nevar rimties... malku sazāģē un saskalda viens. ..uzdzen kādam spainītim jaunu stīpu.
  • Pie abām sievietēm pienāca arī saimnieks ar jaunā kātā uzdzītām četrzaru dakšām.
4.novec. Panākt, būt par cēloni, ka palielinās (piemēram, ienākumi), uzlabojas (piemēram, materiālais stāvoklis).
Piemēri..ja naudu.. mūsu laikos grib uzdzīt, tad ir jāpieliek visa enerģija.
  • ..ja naudu.. mūsu laikos grib uzdzīt, tad ir jāpieliek visa enerģija.
  • Pirmajā dienā Žuburs nopelnīja tikai astoņdesmit santīmus. ..Otrā dienā strādāja vairāk.. Tā viņš uzdzina savu izpeļņu līdz pilnam latam.
  • «Valgs jau ir vīrs, kurš, ja mājas neuzdzīs, tad nodzīvot jau nenodzīvos.»
5.sar. Kāpināt, palielināt (ātrumu, spiedienu, karstumu u. tml.).
PiemēriVasarā, kad māls jau bija pieblietējies, zēni pāri pauguram nosprauda savu velotrasi. Uzdzen ātrumu, uzlido gaisā, un - kurš tālāk aizlēks.
  • Vasarā, kad māls jau bija pieblietējies, zēni pāri pauguram nosprauda savu velotrasi. Uzdzen ātrumu, uzlido gaisā, un - kurš tālāk aizlēks.
  • Vienīgi, kad lielie būs beiguši [pirtī] tvaiku uzdzīt.., varēs pakāpties līdz melnajiem.. griestu dēļiem.
  • «Vai šitiem [buļļiem] nav jau laiks uz [gaļas] kombinātu?» Linards pakliedz. - «Varētu, bet labāk pagaidīsim. Drīz ar zaļbarību uzdzīs svaru. Kad būs pāri četrsimt kilogramiem, tad.»
Stabili vārdu savienojumiUzdzīt svaru.
Avoti: 8. sējums