nomaukties
nomaukties parasti 3. pers., -maucas, pag. -maucās.
1.Refl. → nomaukt. Tikt nomauktam.
PiemēriGredzens nomaucās viegli.
- Gredzens nomaucās viegli.
- ..[matrozim] nomaucās labās kājas zābaks un blīkšķēdams nokrita uz klāja..
- ..zibenīgi grūžu roku upē... lielais cimds pieplūst ar ūdeni un nomaucās. Vēzis pa to laiku pazudis.
1.1.reti Atbrīvoties, nomaucot sev ko tādu, kas piesaista.
PiemēriPiesietais suns nomaucies.
- Piesietais suns nomaucies.
Avoti: 5. sējums