atklīdenis
atklīdenis -ņa, v.
atklīdene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; niev.
Cilvēks, kas atklīdis no kādas (parasti tālas, arī nezināmas) vietas.
PiemēriLai Smirnovs [reakcionārs skolotājs, atbraucējs no tālienes] mēģina saglābt neglābjamo. Atklīdenis nevar aizsprostot jaunās dzīves straumi.
Avoti: 1. sējums