kairīgs
kairīgs -ais; s. -a, -ā
kairīgi apst.; pareti
Kairs.
PiemēriŠis sievietes gurdenums un kairīgā vienaldzība padarīja viņu vai traku. ..Kā čūskai lunkanam vajadzēja kļūt šim augumam un acīm dzirkstis šķilt.
- Šis sievietes gurdenums un kairīgā vienaldzība padarīja viņu vai traku. ..Kā čūskai lunkanam vajadzēja kļūt šim augumam un acīm dzirkstis šķilt.
- ..Balti ziedi līkst Saldi smaržaini: Vidū kairīgi Sārtas lūpas tvīkst...
Avoti: 4. sējums