kairs
kairs -ais; s. -a, -ā
kairi apst.; poēt.
Tāds, kas patīkami satrauc. Pievilcīgs, valdzinošs. Tāds, kas rada iekāri.
PiemēriKā zibošs ziedu mežs, Kas kairu smaržu dveš, Sēd zīdā, zeltā dāmas cēli, glīti..
- Kā zibošs ziedu mežs, Kas kairu smaržu dveš, Sēd zīdā, zeltā dāmas cēli, glīti..
- Aija... Viņš centās izsaukt apziņā viņas kairo tēlu.
- ..Čivlija uznāca uz skatuves droša, izaicinoši lepnā gaitā,.. kairo dekoltējumu aizsegusi ar lielu vēdekli.
Avoti: 4. sējums