atairēt
atairēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) šurp imperf. Airēt šurp Airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAtairēt laivu līdz niedrēm.
- Atairēt laivu līdz niedrēm.
- Zēni atairēja smailīti pie krasta.
2.Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ) imperf. Airēt nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriAtairēt laivu no malas.
- Atairēt laivu no malas.
Avoti: 1. sējums