Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atāķēties
atāķēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos
1.parasti 3. pers. Refl. → atāķēt1. Attaisīties.
PiemēriApkakle atāķējusies.
2.Refl. → atāķēt2 Atraisīties, atbrīvoties.
PiemēriBet kad, pazibot gaisā, ar savām spurām iemirdzējās rauda un, spēji atāķējusies, atkal noplunkšķēja ūdenī, kaimiņš atstāja savu makšķeri..
Avoti: 1. sējums