atāķēt
atāķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Attaisīt (ko saāķētu, ar āķi sastiprinātu) imperf. Āķēt vaļā.
PiemēriAtāķēt jostu.
- Atāķēt jostu.
- Gailis [kareivis] atāķēja šineli, meklējās pa kabatām tabaku..
1.1.Attaisīt (āķi).
PiemēriAtāķēt āķi.
- Atāķēt āķi.
2.Atraisīt, atbrīvot (ko pieāķētu).
PiemēriPosteņa kareivji atāķēja no uzkabes ar zaļu drēbi apšūtās itāļu armijas pudeles..
- Posteņa kareivji atāķēja no uzkabes ar zaļu drēbi apšūtās itāļu armijas pudeles..
- Grožus viņš [zirgam] atāķēja, bet sakas nekā nevarēja palaist vaļā.
Avoti: 1. sējums