atāķēt
atāķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Attaisīt (ko saāķētu, ar āķi sastiprinātu) imperf. Āķēt vaļā.
PiemēriAtāķēt jostu.
1.1.Attaisīt (āķi).
PiemēriAtāķēt āķi.
2.Atraisīt, atbrīvot (ko pieāķētu).
PiemēriPosteņa kareivji atāķēja no uzkabes ar zaļu drēbi apšūtās itāļu armijas pudeles..
Avoti: 1. sējums