klaušinieks
klaušinieks -a, v.
klaušiniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; vēst.
Cilvēks, kas pilda klaušas.
PiemēriSūras sūras, grūtas grūtas Klaušinieka gaitas bija.
- Sūras sūras, grūtas grūtas Klaušinieka gaitas bija.
- ..te apkārt visi ļaudis stipri izmiruši un muižniekiem vairs nebijis diezgan klaušinieku, kas vergo.
- Tie [koki] daudz redzējuši savā garajā ozolu mūžā. Līdumu ugunis. Klaušinieku saliektās muguras.
Avoti: 4. sējums