atskurbt
atskurbt -skurbstu, -skurbsti, -skurbst, pag. -skurbu; intrans.
1.Atgūt apziņas skaidrību (pēc reibuma, skurbuma).
PiemēriAlfrēda tēvs šodien pārnāca piedzēries. Ieraudzījis mani, mazliet atskurba, gari un plaši skaidroja, ka skaidrā nespējot šo nolādēto vientulību izturēt.
- Alfrēda tēvs šodien pārnāca piedzēries. Ieraudzījis mani, mazliet atskurba, gari un plaši skaidroja, ka skaidrā nespējot šo nolādēto vientulību izturēt.
1.1.Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena). Atgūt samaņu.
PiemēriTagad, no sitiena atskurbis, atžirga arī ievainotais.
- Tagad, no sitiena atskurbis, atžirga arī ievainotais.
1.2.pārn. Atjēgties (pēc spēcīga pārdzīvojuma).
PiemēriJūla pamazām atskurba no valdzinošās jūsmas, sāka atkal redzēt un sajust savu apkārtni un pati sevi.
- Jūla pamazām atskurba no valdzinošās jūsmas, sāka atkal redzēt un sajust savu apkārtni un pati sevi.
- «Kas tev ir?» Čunda, mazliet atskurbis no tām lielajām dusmām, jautāja mierīgāk.
Avoti: 1. sējums