atskriet
atskriet -skrienu, -skrien, -skrien, arī -skrēju, -skrej, -skrej, pag. -skrēju; intrans.
1.Skrienot atkļūt šurp. imperf. Skriet šurp. Skrienot atklāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriViņš atskrēja aizelsies, nosvīdis, bet priecīgs, ka Lienai kas pakalpojams.
1.1.pārn.; sar. Ātri atgriezties, pārrasties (no kurienes).
PiemēriPašā sākumā, ja kāds ņēmās brīnīties, kādēļ viņš atskrējis no pilsētas atpakaļ [uz laukiem], Leons tiešām jutās ne visai ērti.
1.2.pārn.; sar. Ātri atnākt, arī atbraukt.
Piemēri..kādā vakarā.. atskrēja ar riteni Pēteris.
1.3.pārn. Atlidot (par putniem, kukaiņiem).
Piemēri..pašaujas gar logu no sila atskrējusi pūce.
1.4.pārn.; pareti Tikt ātri atsūtītam, pēkšņi saņemtam (par ziņu, vēsti u. tml.).
PiemēriVēlu septiņpadsmitajā jūnijā atskrēja vēsts pie Ozolu Annas par Padomju Armijas ienākšanu Rīgā.
2.Skrienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). imperf. Skriet nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriLīdzko atskrienu pāris soļus no [degošās mājas] durvīm, pagalmā dzirdu saimniekmātes izmisušo brēcienu «Palīgā! Palīgā!».
3.sar. Piedzimt (par dzīvniekiem).
PiemēriLīze: Cielavai [govij] atskrējušas divas telītes..
3.1.Par cilvēkiem.
Piemēri..Lūcei jau atkal bija atskrējis jauns dēls.
Avoti: 1. sējums