atskārta
atskārta -as, s.; parasti vsk.; reti
1.Spēja atskārst.
PiemēriCik nu viņam tās atskārtas!
2.Rezultāts → atskārst. Atskārtums.
PiemēriPiespiešanās atcerēties dod pašam pareizu atskārtu par to, ko ir labi iemācījies un zina un ko savā laikā ir palaidis gar ausīm vai aizmirsis.
Avoti: 1. sējums