atskatīties
atskatīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Paskatīties atpakaļ.
PiemēriZiņkārīgi atskatīties.
2.Pakavēties (runās, rakstos, domās pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota).
PiemēriGadu mijā mēs atskatāmies uz noieto ceļa posmu..
2.1.Svinēt (jubileju, atceri).
PiemēriUz piecdesmit skatuves ugunīs aizvadītiem gadiem atskatīsies šā teātra vecākā aktrise..
3.Skatīties ilgi, līdz apnikumam.
PiemēriViss nupat redzētais viņu ne druskas neinteresē. Mūžam slimo mopsi, garlaicīgās viešņas.. viņa jau sen atskatījusies līdz apnikai.
3.1.parasti nenoteiksmē, savienojumā ar verba «nevarēt» formām. Skatīties ilgi ar patiku, neapnīkstot.
PiemēriViņš ilgi tur [Rūtas] mīļo roku savējā, skatās un nevar atskatīties.
Avoti: 1. sējums