laupītājs
laupītājs -a, v.
laupītāja -as, s.
Cilvēks, kas laupa [1] (1).
PiemēriLaupītāju banda.
- Laupītāju banda.
- Notvert laupītājus.
- Tas notika toreiz, kad pa Kurzemi siroja plaši pazīstamie lielceļu laupītāji Adamaitis un Kaupēns.
- Laupītājs atņēma viņam pulksteni un kabatas portfeli..
- Pauls aizmirsa, ka viņam pretim stāv plēsoņa, zvērs, laupītājs, kas atnācis postīt un slepkavot viņu zemē..
Stabili vārdu savienojumiJūras laupītājs.
- Jūras laupītājs — Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā. Pirāts.
Avoti: 4. sējums