Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
popularizētājs
popularizētājs -a, v.
popularizētāja -as, s.
1.Cilvēks, kas popularizē (1).
Piemēri..Jānis Žīgurs, kuru līdz šim pazinām galvenokārt kā igauņu literatūras nenogurstošu popularizētāju latviešu valodā, uzrakstījis romānu «Kāpu ļaudis».
1.1.Iestāde, organizācija, kas nodarbojas ar (kā) popularizēšanu.
PiemēriPSRS Tautas Saimniecības sasniegumu izstāde kļuvusi par visa jaunā, progresīvā popularizētāju.
2.Cilvēks, kas popularizē (2).
Avoti: 6-2. sējums