Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uztrīt
uztrīt -trinu, -trin, -trin, pag. -trinu; trans.
Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu. Uzasināt.
PiemēriUztrīt griežņi.
  • Uztrīt griežņi.
  • ..atnesis no virtuves visus nažus, kādus vien varu sameklēt, ņemos tos uztrīt. Tecīla klusītiņām šņirkst un smilkst..
  • Viņš plašiem, spēcīgiem vēzieniem pļāva slapjo zāli, apstājās, uztrina izkapti un pļāva tālāk.
  • ..vīri, cirvjus uztrinuši, zāģus izviļājuši, devās meža darbos.
Avoti: 8. sējums