Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ugunskūrējs
ugunskūrējs -a, v.
ugunskūrēja -as, s.; reti
Cilvēks, kas kur uguni.
PiemēriNometnē paliek tikai dežurante un ugunskūrējs, kas čurkstina uz iesma desiņas.
Avoti: 8. sējums