Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kaitavīgs
kaitavīgs -ais; s. -a, -ā
kaitavīgi apst.; novec.
Untumains. Ķildīgs.
PiemēriDaugava.. smējās tik zobgalīgi un kaitavīgi no lejas bailīgiem ļautiņiem pretī, ka pat drošākie nogriezās steigšus vai nu pa labi vai kreisi..
Avoti: 4. sējums