auts1
auts -a, v.
1.Auduma gabals, ko tin ap kāju (zābakos, pastalās, vīzēs).
PiemēriAptīt autus.
- Aptīt autus.
- Žāvēt autus.
- Es sēdu uz klētiņas sliekšņa un skatos uz savām kājām - vīzes ir apautas ar jaunām auklām, un auti vēl balti un tīri.
- Lai [medībās] nenoberztu kājas, apavos jāieauj vilnas zeķes vai auti.
2.novec. Četrstūrains auduma gabals (piemēram, galdauts, kaklauts).
PiemēriZāles vidū bij spožiem traukiem un sniegbaltiem autiem lepni klāts galds.
- Zāles vidū bij spožiem traukiem un sniegbaltiem autiem lepni klāts galds.
- ..pēc maz acumirkļiem viņas baltais galvas auts jau bija pazudis aiz ciemata ēkām.
Stabili vārdu savienojumiBērnu autos (biežāk autiņos).
- Bērnu autos (biežāk autiņos) idioma — sar.; hum. Sākumstadijā.
3.poēt. Sniega, miglas kārta, slānis. Arī krēsla, tumsa.
PiemēriAutiem klāta baltu baltiem, Zeme maigu miegu snauž.
- Autiem klāta baltu baltiem, Zeme maigu miegu snauž.
- Kad Aleksis iziet uz ielas, biezais miglas auts pazudis.
- Irst saltais krēslas auts, kas namus ietin, To palīdz prožektora stari jaukt.
Avoti: 1. sējums